7 lietas, kas tev jāzina par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu

Latvijā līdz šim uzskaitīti vairāk nekā 400 jaunuzņēmumu, tomēr tikai daži līdz šim saņēmuši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteikto valsts atbalstu. Pateicoties likumā izdarītajiem grozījumiem, daudz lielāks jaunuzņēmumu skaits tagad var pretendēt uz atbalstu, kura mērķis ir sekmēt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, kā arī veicināt inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Ja arī Tu esi starp jaunuzņēmējiem, kam noderētu valsts atbalsts darbinieku atalgojuma segšanā, šajā rakstā atradīsi informāciju, kas noderēs, pretendējot uz atbalstu.

1. Ir svarīgi saprast, ka saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (a.k.a. “startup likums”) atbalsts netiek piešķirts pašam uzņēmumam — tā nav subsīdija vai cita veida naudas “iešprice” uzņēmumā. Atbalsts ir attiecināms uz jaunuzņēmuma darbiniekiem. Loģika ir šāda: jo vairāk jaunuzņēmumam darbinieku, jo lielāks var būt atbalsts.

2. Atbalstam nosacīti ir divi scenāriji — A un B. Jaunuzņēmums pats izvēlas, kurus darbiniekus pieteikt atbalstam, kā arī izvēlas, kuram atbalsta scenārijam katru no viņiem pieteikt. Svarīgi atcerēties, ka B scenārijam var pieteikt tikai augsti kvalificētus darbiniekus.

(A) Sociālais nodoklis tiek aprēķināts kā 34,09% (darba dēvēja un darba ņēmēja daļas) no divām minimālajām algām (t.i. 340,09 EUR) un 10% no starpības starp divām minimālajām algām un faktisku bruto algu. Vienlaikus darbinieka algai var būt piemērots IIN 0% apmērā. Praktiski tas nozīmē, ka jaunuzņēmumam ir iespēja būtiski ietaupīt uz to izmaksu rēķina, kas saistītas ar darbiniekiem.

(B) Par augsti kvalificētiem darbiniekiem pilnā apmērā tiek maksāti visi nodokļi atbilstoši vispārējam nodokļu režīmam, un reizi ceturksnī jaunuzņēmums var saņemt atpakaļ 45% no izmaksām, kuras ir saistītas ar augsti kvalificētu darbinieku atalgojumu (tātad — bruto alga plus darba dēvēja sociālās iemaksas).

3. Lai saņemtu atbalstu, jaunuzņēmumam jākvalificējas šim statusam, iesniedzot pieteikumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Kvalifikācijas kritēriji ir šādi:

• jaunuzņēmuma nodokļu parāds nepārsniedz EUR 150
• jaunuzņēmumam nav pasludināts maksātnespējas process
• ir riska kapitāla investīcija no riska kapitāla investora (kuru LIAA arī atsevišķi izskata un kvalificē) VAI — ja investīcijas nav un jaunuzņēmums ir tā dēvētais “bootstrapper” — tiek iesniegts izsmeļošs apraksts par jaunuzņēmuma attīstību un sasniegto progresu. Gadījumos, kad jaunuzņēmums vēlas kvalificēties bez investīcijas, LIAA ir tiesīga prasīt Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.LV atzinumu par minēto jaunuzņēmumu.

4. Atbalsts tiek piešķirts uz 12 mēnešiem vai — ja jaunuzņēmums ir saņēmis riska kapitāla investīciju vismaz EUR 150 000 apmērā — uz 24 mēnešiem.

5. Atbalsts tiek piešķirts de minimis principa ietvaros, kas nozīmē, ka tas nevar pārsniegt EUR 200 000 triju gadu griezumā. Jaunuzņēmuma pienākums ir uzraudzīt de minimis atbalsta izlietojumu (to var darīt EDS sistēmā) un sekot, lai tas netiktu pārsniegts.

6. Pēc pieteikuma iesniegšanas LIAA to izvērtē un mēneša laikā pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

7. Kad atbalsta termiņš ir beidzies (piemēram, pēc 12 mēnešiem), to var pagarināt, atkārtoti iesniedzot pieteikumu. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka atbalsta periods nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no pirmreizējās atbalsta piešķiršanas dienas.

Jaunuzņēmumu atbalsta programmas aprakstu un pieteikumu veidlapas meklē šeit. Ar pašu likumu var iepazīties šeit.

Autore: Olga Barretu-Gonsālvisa, Tech Jungle dibinātāja un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas 'Startin.lv' vadītāja